Kopš tiem laikiem daudz ūdeņu aiztecējis un Baltiņupes bebriem neviens vairs neļauj ūdens līmeni celt pāri grāvju malām. Drusku jau mēle niez novēlēt jaunajai džiperu paaudzei izbaudīt tos pašus jaukumus, bet patiesībā jautrības netrūka arī šogad. Dziļākajā vietā bija "tikai" man līdz padusēm. Mēs tikām cauri ar vienu noslīcinātu fotoaparātu, bet viens no mazākajiem Open klases braucamrīkiem tur arī finišēja. Palīdzību no konkurentiem tur esot bijis jāgaida pat vienam no TR3 monstriem, tāpēc laikam nav īsti iemesla sūdzēties par pārāk "sausu gonku".

Kā pēdējā laikā pieņemts, lielais notikums sākas Trapenes centrā ar dalībnieku parādi. Lai kādu nepārņemtu pārākuma apziņa pār dabas spēkiem un "labo feju", savu pretdarbību tie sāk izrādīt jau pa ceļam uz startu. Motora vibrāciju iemidzinātais navigācijas kompītis, protams, negrib ieslēgties.  Pret to mums ir zināmas zāles. Klēpja datoram laiku pa laikam vajag, lai to paņemtu klēpī un samīļotu. Kamēr pierunāju to darboties, esam jau Trapenē, bet atkal jauna problēma – kompītis nevar "atrast" GPS antenu. Braukt pēc rokas GPS šajā konkurencē nozīmē stabilu zaudējumu. Izmēģinu visas ligzdas un restarta iespējas, bet antena klusē kā partizāns. Vēl ir 20 minūtes līdz startam, skriesim uz bāzi meklēt citu antenu. Pusceļā uz bāzi atceramies, ka nav līdzi istabiņas atslēgas! Jūtu, ka mati sāk celties stāvus! Vēlāk Ivars pāris reizes izteica izbrīnu par manu mieru. Viņš jau mani neredzēja īstajā brīdī! Viss, kas notika pēc tam, jau bija tīrā bērnu spēle.

Par laimi izrādās, ka esmu koncentrējies tikai uz minūšu rādītāju un mums vēl ir stunda rezervē. Bāzē izdodas sadabūt kaut kādu antenu, bet tā, liekas, ir ienaidniekam ražota. Darbojas ar kādu 50 metru inerci. Mašīnai spēji apstājoties kursors navigācijas ekrānā vēl turpina kustību un ar kādiem trīs soļiem sasniedz reālo atrašanās vietu. Uzsākot braukt, tas labu brīdi pārdomā svarīgo informāciju, līdz paziņo man kādā virzienā patiesībā mēs dodamies. Ātrumu tas nu nekādi nepalielina. Īpaši, ja krustcelēs jāmeklē pareizais virziens no vairākām iespējām.

Šoreiz sacensības sākas ar trofi reidu izpratnē nelielu orientēšanās zonu – laika norma 6 stundas, līderu laiks trīs ar pusi. Ne nu gluži sprintiņš, bet līdz vidējai distancei vēl krietni patālu. Sākums kādu kilometru no Trapenes centra. Pāris iesildīšanās punkti izcirtumā un nonākam mazas upītes palienē pa kuru kontrolpunktu virtene mūs ved Melnupes virzienā. Upītei te ir pa trim, četrām gultnēm vienlaicīgi un rodas iespēja pārliecināties ar ko atšķiras stūrmaņa darbs TR3 un Open klasēs. TR3 stūrmanis vienkārši ar pirkstu parāda pilotam – tagad pārved mūs te pāri, tagad uzved mani kalnā! Tu esi čalis, vai neesi? Uzved mani kalnā! Turpretī Open stūrmanim ir jāizlodā vairākas un jāizvēlas labākā trajektorija. Tad no laipām jāuzbūvē improvizēts tilts, un kad auto ir pāri, mudīgi tās laipas jāizrauj no dubļiem un jāiekrauj atpakaļ auto. Pilots pateicības vietā iepūš stūrmanim sejā karstu izplūdes gāzu mākoni. Suņa dzīve!

Startējam savā klasē otrie, tāpēc plānojam drīz vien saķert līderus un sagaidīt tuvākos sekotājos, jo OZ ir ļoti grūti vai patiesībā pat neiespējami atrauties no līdzvērtīgiem sekotājiem. Kontrolpunkti tomēr ir drusku jāpameklē un pirmajam lauzt ceļu ir krietni grūtāk. Tā arī notiek. Tiklīdz nonākam Melnupes palienē, kur mūsu un TR1 ceļi šķiras, tā pie pirmā kontrolpunkta satiekam abas dzeltenās toijotas. Ar pirmo pazemināto, tās čāpstina pa sapuvušo velēnu. Teorētiski uzdevums izpildīts un nu tikai draudzīgā bariņā uz finišu. Bet izrādās, ka ir iespējami varianti. Vienmēr ir iespējami. Tā nu čāpstinot pa toijotu risi, mūsu patrolis ņem un norokas. Kamēr niekojamies ar laipām, toijotas jau gabalā un vairs nav noķeramas. Arī spraucoties starp upmalas alkšņiem liekais platums nav nekāds brālis un toijotas otrreiz satikt vairs neizdodas.

Nākamais posms ir neliels džipu sprintiņš ar dažiem triāla elementiem pamestā grants karjerā. Vairāk atrādīšanās skatītājiem, nekā būtiska sacensību daļa. Vienīgā pieminēšanas vērtā vieta ir uzbērta zemes kaudze lielas bedres malā. Sanāk īsu brīdi braukt stāvus debesīs. Pēc atmiņas trāpīt starp kokiem, un tad ar dievpalīgu nolaisties pa stāvu krauju iekšā bedrē. Kļūdas gadījumā, vieta kādiem pāris kūleņiem. Bet visiem izdodas no tā izvairīties. Te nu patrolis ir savā elementā un Ivara azarts nepārspējams. Mūsu laiks ir ne tikai labākais visiem auto, bet nedarītu kaunu jau dažam labam kvadraciklam.

Dienas izskaņā vecās labās Baltiņu pļavas, tikai šoreiz orientēšanās zonas vietā lineārs maršruts pa vecajiem kontrolpunktiem. Atkārtojas rīta scenārijs un abas dzeltenās toijotas tā arī neizdodas ieraudzīt. It kā cenšamies visu darīt pēc labākās sirdsapziņas, bet visu laiku atduramies kā pret sienu. Acīmredzot, šī nav mūsu diena. Nāks rīts, būs jauns padoms.

Rīts atnāk ar iepriekšējās dienas rezultātiem. Esam trešie. Tas nav nekāds pārsteigums. Šai dienai paredzēti divi braucieni pa dubļu apli Lukstu ezera malā. Labā ziņa ir tā, ka divreiz uzvarot abus galvenos konkurentus, varam pat izraut uzvaru sacensībās. Noskaņojamies, uzvelkamies, sagatavojamies, izpētām trasi. Asinis no deguna, bet iesim uz uzvaru! No pirmajiem dubļiem izvinčojamies otrie. Tālāk gabaliņš pa upi, laukā no upes un iekšā purvainā mežā. Galvenā rise tikai vinčā ejama, mēģinām tā viltīgi pa maliņu. Iesprūstam starp kokiem! Vinčā velkoties, saspiežam patroli līdz vajadzīgajam izmēram un tad pilnīgi līdzenā vietā zem mašīnas izaug celms! Ne kā tāda tur nebija, kad gājām izlūkos! Labā feja to speciāli tur pabāza! Kamēr ceļam mašīnu ar haidžeku, ar vinču izgāžam celmu un pārripojam tam pāri, no toijotām pat atmiņas nav palikušas! Līdzīgi plosāmies vēl divus apļus, bet ilgi gaidīto dzelteno krāsu tā arī neredzam. Otrajā braucienā atliek vien aizstāvēt trešo vietu, nevis cīnīties par uzvaru. Kā kuriozs jāatzīmē, ka pirmajos dubļos pēc starta TR3 bija sataisījuši mazu korķīti un visiem Open nācās kādu minūti pagaidīt, kamēr lielie brāļi veiks deviņdesmit grādu pagriezienu pa pusotru metru dziļu tranšeju dubļos. Bet gaidīt ar Open uz TR3 ir daudz ātrāk un jautrāk nekā otrādi.

Nav labāka stimula saņemties par vienu kārtīgu "zāģi"! Trīsim riepas, asināsim GPS, pucēsim lampas un reiz būs svētku diena arī mūsu ielā! Varbūt pat jau Rugājos, tūlīt pēc Jāņiem! Dzīve tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus!